Tarkemmat tiedot

Paulis Pļavinskis (1895-1930) bija Lāčplēša kara ordeņa (LKOK) kavalieris.

Dzimis 1895. g. 26. martā Jēkabpilī. Turpat beidzis pilsētas skolu. Zemkopis. Krievu armijā dienējis 1. pasaules kara laikā Petrogradas leibgvardes pulkā. Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 19. jūnijā Jēkabpilī, piedalījies visās 4. Valmieras kājnieku pulka kaujās. LKOK, Nr. 1340 piešķirts 1922. gadā par cīņu 1920. g. naktī no 12. uz 13. jūniju pie Putovkas, Batuļino ciemiem Latgalē. „1920. gada 12-13. jūnija naktī Latgalē izlūkgājiena laikā dziļā ienaidnieka aizmugurē Pļavinskis sava vada priekšgalā pie Putovkas un Batuļino sādžām pārbrida Siņajas upi un ieņēma vadam norādīto līniju, tā veicinādams izlūkgājiena panākumus. Pēc tam ar savu izlūku grupu ielauzās Sjandževo sādžā, kurā saņēma 15 gūstekņus, 2 lielgabalus, zirgus un citas trofejas, kā arī baterijas un bataljona kanceleju ar slepenām pavēlēm.”

Atvaļināts 1921. gada 28. februārī, dzīvojis Jēkabpils pilsētas Pļaviņu mājās. Jēkabpils aizsargu nodaļas priekšnieks, strādājis par mehāniķi „Zingera” šujmašīnu veikalā. Piederējusi jaunsaimniecība Janopoles muižā, kuru pārdevis pārdevis. 1928. gadā apbalvots ar Aizsargu Nopelnu krustu. Miris 1930.gada 5. septembrī Jēkabpilī. Apbedīts Jēkabpils luterāņu kapos.