Loading animation
Også kendt som:
  • Vensku Edvarts

Profession og / eller ansættelse:

Dzejnieks, redaktors

Kirkegård
Sektor

037

Række

Plads

421

Star
Document icon
Anmod om dataopdatering

Detaljeret information

Dzimis Lielsesavā kroņa Sodu (Lielsesavas) pag. (Dobeles apr.), kur viņa tēvs turēja nomā divi mājas: Kirkuču Venskus un Kirkuču Kraukstes. Venski, no kā dzejnieks pieņēmis savu pseidonīmu, guļ pie Svētes upītes, uz kuras uzceltas lielkunga Jēkaba laikā Kirkuču zāģu dzirnavas, kas vēlāk nodegušas. No tām atlicis vēl dambis. No staltā Kirkuču meža redzami tagad tikai vēl daži koki. Venskiem apkārt plašs koku dārzs, tālāk izplešas auglīgas druvas. Tā ir parastā Lielupes līdzenuma aina. Še turpmākais dzejnieks dabūja ir savai izglītībai materiālu atbalstu, ir savai dzejai pirmos, paliekamos iespaidus.

Mācījies Kroņa Sodu pagastskolā, Jelgavas Annas baznīcas skolā un reālskolā no 1870. gada līdz 1872. gadam, Jelgavas ģimnāzijā 1873. gadā, Kuldīgas ģimnāzijā no 1874. gada līdz 1878. gadam.

Abitūrijas eksāmenus nolicis Rīgas pilsētas ģimnāzijā 1878. gadā.

Studējis Pēterburgas universitātē tieslietas no 1879. gada līdz 1884. gadam.

No 1885. gada bijis laikraksta "Heimat" otrais redaktors un redakcijas loceklis žurnālā "Rota" ( līdz 1886. gadam), darbojies Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijā, kur referēja par latviešu daiļliteratūru (1886.,1887. un 1895. gadā).

No 1887. gada līdz 1888. gadam un no 1892. gada līdz 1897. gadam bijis laikraksta "Baltijas Vēstnesis" redakcijas loceklis.

1888. gadā strādājis Valkas apriņķī par policijas priekšnieka jaunāko palīgu Smiltenē.

Pēc konflikta ar kādu ierēdni, viņu apsūdzēja kukuļņemšanā un 1892. gadā apcietināja.

Pēc galvojuma atbrīvots, pārgāja uz Rīgu, kur darbojās baltvācu laikrakstā  "D ûna Zeitung"  par latviešu lietu referentu, rakstīja žurnālā "Austrums" par tautsaimniecības juridiskiem jautājumiem.

1897. gadā izdarījis pašnāvību .