Informații detaliate

Pēc varas maiņas, jau Otrā pasaules kara laikā (1942) ievēlēts par A i z p u t e s pilsētas galvu un šai darbā nostrādājis līdz kara beigām – 1945 maijam. Bijis arī aizsargu vada komandieris, dzīvesbiedre – aizsardžu priekšniece.

Pienākot kapitulācijai un ienākot krieviem, abi ar pusaudzi dēlu Gunāru (dzim. 1932) iegājuši mežā, slēpušies(no 1945.07.05.). Atrasti un apcietināti pēc mēneša, kad pāri viņu slēpšanās vietai gājusi krievu ķēde.. Tēvs ieslodzīts Aizputes cietumā, dēls – apsargātā šķūnītī Avotu ielā 21. Pēc nopratināšanas zēns tiek atlaists mājās, E.Kerls nokļūst Centrālcietumā Rīgā un tiek sodīts ar 20 gadiem izsūtījumā Vorkutā Krievijā. Pēc Staļina nāves sods samazināts uz 10 gadiem.

Pēc atgriešanās Latvijā dzīvo Kuldīgā, strādā Kuldīgas Sadzīves pakalpojumu kombinātā par drēbnieku un ir ļoti iecienīts meistars.

Ģimeni nodibinājis 30.gados (dzīvesbiedre aizputniece Vilhelmīne, dzim. Novicka, mirusi jau 1943.). Ģimenē 2 bērni – dēls un meita (1934 -43). Kā sieva, tā meita atdusas Misiņkalna kapos, kur arī viņš radis dusas vietu. Izmācījies par drēbnieku, nodibinājis savu darbnīcu, kurā strādājis kopā ar mācekļiem. Nodarbojies arī ar sportu – abi ar brāli bijuši labi futbolisti. 1941.gadā viņu – kā atceras tuvinieki - mo izsūtīšanas paglābis tas, ka nebija pabeigta viņa darbnīcai uzticētā jaunradītā drošības