Detaljeret information

Dzimis 1874. gada 25. maijā (13. maijā pēc vecā stila) Daugavgrīvā tirgotāja un dzirnavnieka Hermaņa Jūlija Ruberta un viņa dzīvesbiedres Emīlijas Marijas, dzimušas Šleseres, ģimenē. No 1886. līdz 1894. gadam J. Ruberts mācījās Rīgas Aleksandra ģimnāzijā, pēc tam studēja Tērbatas Universitātes Medicīnas fakultātē. Kļuvis par vecākās latviešu studentu korporācijas Lettonia biedru. Pēc studiju beigšanas 1899. gadā J. Ruberts tika uzaicināts strādāt Tērbatas Universitātes Acu slimību klīnikā par asistentu, paralēli rakstīja doktora darbu. 1900. — 1902. gadā viņš studēja arī Teoloģijas fakultātē, bet studijas pārtrauca un 1903. gadā aizstāvēja medicīnas doktora disertāciju.[1]

1903. gada decembrī J. Ruberts tika iecelts par Zveņigorodas acu ambulances vadītāju netālu no Kijivas Ukrainā. Viņa vadībā tā tika pārveidota par Kijivas guberņas zemstes acu slimnīcu. 1910. gadā J. Ruberts tika ievēlēts par Kijivas Sv. Vladimira universitātes privātdocentu. Viņš pilnveidoja zināšanas Vācijas, Austroungārijas, Šveices klīnikās un augstskolās. 1915. gadā J. Ruberts kļuva par Kijivas Svētā Vladimira universitātes Acu slimību klīnikas virsārstu un asistentu. 1918. gadā tika ievēlēts par profesoru un Acu slimību klīnikas direktoru, bija arī klīniku direktoru padomes priekšsēdētājs un Kijivas Universitātes rektora aizvietotājs.

Pēc Latvijas Augstskolas aicinājuma 1922. gadā J. Ruberts ieradās Rīgā un tika ievēlēts par Medicīnas fakultātes oftalmoloģijas profesoru un Acu slimību klīnikas direktoru Rīgas pilsētas 1. slimnīcā. 1923. gada 23. aprīlī J. Ruberts tika ievēlēts par Medicīnas fakultātes dekānu, bet 16. maijā par Latvijas Universitātes rektoru. Viņš bija LU rektors no 1923. gada 1. jūlija līdz 1925. gada 1. jūlijam, šajā laikā Latvijas Universitātē tika atvērtas jaunas fakultātes un katedras, nodibināti sakari ar ārvalstu universitātēm, izdoti zinātniskie raksti un sākta doktora disertāciju aizstāvēšana.

Pēc rektora amata pilnvaru beigšanās profesors J. Ruberts visus spēkus veltīja zinātniskajai darbībai un modernas Acu slimību klīnikas veidošanai Rīgas pilsētas 1. slimnīcas galvenajā ēkā, kurā bija 3 nodaļas, telpas diagnostikas procedūrām un laboratorija.

1928. gadā pēc J. Ruberta iniciatīvas Rīgā tika sasaukts 1. Baltijas oftalmologu kongress (All-Baltische Ophthalmologen-Tagung, A.B.O.T.) un izveidota Baltijas Oftalmologu biedrība. Nākamie kongresi notika 1930. gadā Tartu, 1932. gadā Kauņā un 1934. gadā Rīgā, kad J. Ruberts vienprātīgi tika ievēlēts par Baltijas Oftalmologu biedrības pirmo Goda priekšsēdētāju. 1929. gadā viņš piedalījās Starptautiskajā oftalmologu kongresā Amsterdamā. 1932. gadā J. Ruberts nodibināja Latvijas Oftalmologu biedrību un bija tās priekšsēdētājs.