Detailed information

 * 1880. IV 21. Plāņu pag. +1948. VII 12. Rucavā

                1920. I 08. ordinēts par Novgorodas latviešu draudzes mācītāja palīgu,

                1920. V 14. iecelts par Novgorodas latviešu draudzes mācītāju,

                1930. I 30. izsūtīts uz Solovkiem,

                1933. VII 27. atbrīvots,

                1934. III 14. apstiprināts par Rucavas draudzes mācītāju,

                1934/1944. Rucavas ev. lut. draudzes mācītājs,

                1944/1945. Vāciešu apcietināts,

                1945/1948. Rucavas ev. lut. draudzes mācītājs,

           Pēteris Roberts Kamols dzimis 1880. g. 21. aprīlī Plāņu pagasta Brekuļos, Trikatas draudzē. Viņa tēvs Jānis bija kalps, māte Lība. Ģimene bija ļoti dievticīga. Dēls Pēteris zēna gados kājām aizstaigāja pat uz 18 km attālo Smilteni, lai dzirdētu mācītāju Kundziņu.

          Kalpa dzīve ir grūta, smags darbs. Tādēļ tēvs skubināja dēlu doties uz pilsētu - Rīgu vai Pēterburgu. Dēls ieradies Valkas stacijā, nolēmis braukt turp, uz kurieni aties nākošais vilciens. Tā viņš nonācis Pēterburgā ar mācītāja Kundziņa ieteikuma vēstuli Jēzus draudzes mācītājam. Dziedādams draudzes korī, viņš iepazinies ar savu nākamo dzīves biedri Ceciliju Šnori. Viņiem bijusi ģimene ar četriem bērniem.

          Kamols uzstrādājies par patversmes pārzini evaņģeliskā misijā. Mācītāju trūkuma dēļ viņu bīskaps J. Grīnbergs ordinējis Novgorodā Ziemas svētkos 1919. gadā, tas ir, pēc jaunā kalendāra 1920. g. 8. janvārī.

          Saslimdams ar tīfu, Kamols paglābies no iesaukšanas sarkanā armijā. Pārtikas grūtības Kamolus novedušas Preobraženskā pie Lugas, pēc ordinācijas - Novgorodā. Viņa ziņā nonākušas apmēram 60 latviešu kolōnijas trīs guberņās. Labākas satiksmes dēļ viņi pārcēlušies uz Čudovu. 

          Šo kolōniju aprūpe bija grūta. Lai dienu būtu kopā ar draudzes locekļiem, mācītājam vajadzēja braukt pa naktīm. Mācītājs centies savus locekļus apmeklēt vismaz divi reizes gadā. Vasarās - kapu svētkos, ziemā - pieņemot pie dievgalda. Lai ar draudzes locekļiem pabūtu kopā vairākas dienas, nācies būt prom no mājām mēnesi un vairāk. Slikto ceļu dēļ daža vieta, piem., Kučinova sasniedzama tikai jāšus. Dienesta braucienos mācītāju pavadīja viņa meitas, spēlēdamas klavieres vai harmoniju. Trīspadsmit vietās Kamols iekārtojis lūgšanas namus. Ēkas vienā galā palikusi skola, kur pakreisie skolotāji likuši bērniem dziedāt Internacionāli, kamēr otrā galā notikusi dievkalpošana. 

          Kad pēc miera līguma sākās pārcelšanās uz Latviju un arī mācītāji Vilciņš, Zuzāns, Dombrovskis, Birzulis u.c. atstāja Krieviju, arī Kamola dzīves biedre skubinājusi vīru. Bet atbilde bijusi īsa un skaidra: "Latvijā netrūkst mācītāju, bet šeit nav, kas darbu dara."

          Pēc bīskapa J. Grīnberga nāves 1923. g. nācies palīdzēt arī Jēzus draudzes darbā. Komūnisti vairākas reizes Kamolu apcietinājuši, pratinājuši, bet palaiduši vaļā. 1924. g. Kamoli bija paredzējuši braukt ciemā uz Latviju, bet īsi pirms aizbraukšanas, 30. novembrī notikusi kratīšana viņu mājās. Nekas kompromitējošs nav atrasts, tikai uz bēniņiem tukša kafijas kārba. Sakarā ar Romanovu jubileju 1912. g. uz tās bijis iespiests cara ērglis. Radies pierādījums par simpatijām caram, un sekas - 6 mēneši sods.

          Grūtības pieauga 1929. g., kad iesākās saimniecību kollektīvizācija; no dažas kolōnijas aizveda visus iedzīvotājus. 1930. g. 30. janvārī apcietināja Kamolu un inkriminēja viņam spiegošanu un pretvalstisku darbību. Sods - nošaušana, ko pārvērta mūža spaidu darbos, vispirms Komi, Sirāņu apgabalā, tad Kotlasā pie dzelzceļa celšanas purvainā apgabalā. 

1932. g. meita Olga ar māti uzņēmušās tālu ceļu, lai apmeklētu tēvu soda vietā. Viņas tomēr pie tēva nav pielaistas, tikai atceļā nejauši satikušas tēvu un varējušas nodot kādas līdzi atvestas mantiņas, to starpā arī dievgalda piederumus. Kamols nonācis reiz soda nometnes cietumā. 

Bija 1933. gada 27. jūlijs, kad Kamoplu atbrīvoja un nogādāja Latvijā. Latvijā Kamols kļuva Rucavas draudzes mācītājs (apstiprināts 1934. g. 15. martā, ievests amatā 21. oktōbrī).

Baigajā gadā komūnistiem neizdevās Kamolu apcietināt. Kad viņi ieradās mācītāja mājā, viņiem tika pareizi teikts, ka mācītājs ir kapos. Bet kuŗos? - Rucavā ir 33 kapsētas. Kad otrreiz mūs zemē lauzās iekšā komūnisti, Kamola dēls Pēteris un meita Olga ar vīru laivā pārcēlās uz Zviedriju. Vācieši turēja Kamolu par līdzzinātāju un noturēja viņu apcietinājumā no 1944. g. 11. novembŗa līdz 1945. g. 10. maijam.

          Pēc sievas nāves Kamols apprecējās otrreiz ar skolotāju Hertu Rudzīti. Viņš pats nomira 1948. gada 12. jūlijā. Draudze uzcēla viņam kapa pieminekli.